December 6th, 2007

• sapnis
• 12/6/07 11:14 pm
• No rita sorit pamodos no divaina sapna, centos to uz reiz pierakstit kamer aceros...
  
  I daļa
  Es ar mašīnu biju iebrauksi jūrā (tas bija kā Karostas jūrmalā), it kā atpūsties, tas bija sēklis un tur nebija ūdens. Laukā pamazām sāka krēslot, krastā redzēju, ka daži cilvēki peldējās, lai gan bija auksts, atmiņā spilgtāk palikuši ir maza meitenīte, kurai bija spilgts peldkostīms, un onkulis, man likās, ka tas ir tētis viņai. Es sēdēju pufaikā. Pēkšņi es sapratu, kā es tagad tikšu uz priekšu? Mašīna takš var sākt grimt zemē, paskatījos uz riepām, bet nevarēju saprast, iedarbināju mašīnu un pagriezu mazlietiņām stūri un braucu uz priekšu un likās, it kā brauktu pa normālu ceļu. Es izbraucu cauri jūrai, likās, ka normāla saķere ar zemi un salons palika sauss! Bērns ar onkuli gāja mājās.
  
  II daļa
  Man bija jādodas mājās, gāju pa tādu sasnigušu ceļu (bija krēsla) un pa priekšu man iet kāds vīrietis tumšās drēbēs. Likās, ka es viņu pazīstu, bet nebiju pārliecināta, jo redzēju tikai pakausi, centos iet ātrāk, lai viņu apdzītu. Tiku tikai līdz viņam un šī daļa pārtrūka...
  
  III daļa
  
  Atrados mājās, it kā lielajā istabā, kā mums sen atpakaļ bija iekārtots, turēju klēpī savu brāli, es laikam biju liela, bet brāļa domāšana un runa arī izklausījās daudz pieaugušāka nekā viņš izskatījās. Es viņu izjautāju vai tētis ar mammu strīdās? Viņš teica ka jā, laikam arī tur pa laikam ir kādi sitieni, nu tā es nopratu. Tad es jautāju vai arī viņš tiek rāts un sists? Brālis atzinās, ka tikai tad, kad viņš neklausot. Es viņu stipri saspiedu, nu tas ir apmīļoju...
• 0 commentsLeave a comment