atkal man jāgaida uz kaut ko un nepacietība sit augstu vilni... bet nu atkal satraukums... nu nu nekas jau traks nav, bet tik un tā ļoti gaidu.... :) jo kas ir mani, tie ir mani un tos es mīlu, varbūt brīžiem liekas, ka tas slimīgi un tik ļoti turu cieši šos cilvēkus, ka viņi nespēj paelpot, slikti tas ir, jo ciešāk tur, jo vairāk grib tikt prom! :D pretēas reakcijas rodas, bet nu ceru, ka tik traki nebūs.... lai gan man jau Santa teica, ka Raimi vajag pievaktēt un uzraudzīt, ka viņš blēņas dara.... bet gribas viņu uz nometnēm kristīgajām aizvest, lai sajūt Dievamīlestību, ceru, ka neizlaidīsies vēl vairāk, ja netikšu galā un nevarēšu ar viņu sarunāt, tad teikšu tētim, lai ņem pie dziesmas! :D bet es ceru, ka varēs pa labam parunāt! :)
Es mīlu savu mazo brālīti, nu nav jau tik mazs 14. gadi :D bet tik un tā viņš vismaz ļaujas saspiešanai, nekā Santa! :D
domāju, ka 2dienas vakaru viņš būs klāt! :)
es smaidu! :)