Nav laika apsalūti, tas skrien tik ātri, nesen vēl bija ziema (lab tagad arī ir auksts) un es biju Francijā, bet tagad jau 1. jūnijs un it kā vasara! :P un tas laix paskrien tik ātri, ka es liekas novecošu ātri! :D
es pēdējā laikā domāju par bijušo kursa biedreni Maiju, ka viņa dzīvē jau tik daudz sasniegusi, liekas it kā viņa steigtos šausmīgā ātrumā visu izdarīt, viņa gadu vai divus jaunāka par mani un pabeigusi augstskolu, strādā labā darbā, apprecējusies, ir stāvoklī, drīz būs mazais... liekas viss tik ātri notiek, bet es nekā īsti no tā visa neesmu sasniegusi, nē man neskauž, bet vnk liekas, ka es dzīvoju atpalicībā.... vai arī viņai visas lietas notiek nenormāli ātri, tik es kaut kā bremzējos...
bet man doti citi dzīves uzdevumi, citādākas vērtības un es dzīvoju citādāku dzīvi, bet tik un tā esmu laimīga kas es esmu... vakar to sapratu jauniešu stundā, ka esmu laimīga tāda kāda esmu pašlaik un tajā situācijā kāda man ir... tas nebūt nenozīmē ka nevēlos ko mainīt...ir man plāni, ir man domas, bet tas viss Dieva ziņā, aizvien vairāk vēlos būt Dieva tuvumā un tiešām sajust Viņa vadību, tik visu laiku kāds vēlas izjaukt šo domu... :/
Sestdien jauniešu pasākums Dunalkā, braukšu ar savu mašīnu, lai Dievs vada & sargā...