Lai tava ticība palikta stipra, tev ir jāzina svarīga patiesība par Dievu,
proti, Viņš tevi mīl un pieņem bez nosacījumiem. Kad tu esi stiprs ticībā,
Dievs tevi mīl, Kad tava ticība ir vāja, arī tad Dievs tevi mīl. Ja vienā brīdī
esi stiprs, bet nākamajā jau vājš, Dievs tevi vienalga mīl. Dieva mīlestība ir
nemainīga tavās ikdienas pretrunās.
Ar mani vēlējas aprunāties Mandija, kuras dzīve ārēji šķita veiksmīga. Viņa bija kristiete un aktīva draudzes locekle. Īsi pirms dzērāja tēva nāves, viņa to bija pievedusi Kristum. Mandija bija pievilcīga, viņai bija jauks vīrs un divi brīnišķīgi bērni. Taču trīs reizes viņa bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību.
“Par ko lai Dievs mani
mīl?” Mandija šņukstēja. “Esmu milzīga kļūda, liels pārpratums.”
“Mandij, Dievs tevi mīl ne
tādēļ, ka tu būtu mīlama, ne tavu nopelnu dēļ, bet tādēļ, ka mīlēt ir Viņa
dabā. Dievs tevi vienkārši mīl un punkts, jo Dievs ir mīlestība.”
“Bet, kad es slikti
uzvedos, es nejūtu, ka Dievs mani mīlētu,” viņa iebilda.
“Neļaujies šīm izjūtām.
Viņš mīl itin visus Savus bērnus neatkarīgi no mūsu uzvedības. Tāda ir Dieva
sirds. Kad 99 avis atradās drošībā aplokā, gana sirds bija pie vienas
pazudušās. Kamēr pazudušais dēls šķieda savu dzīvi un mantojumu, tēva sirds
bija pie viņa un mīlestībā gaidīja viņu. Šīs līdzības stāsta par Dieva
mīlestības pilno sirdi.”
“Bet es esmu centusies
atņemt sev dzīvību, Nil. To taču Dievs nevar piedot!?”
“Iedomājies, Mandij, ka
tavu dēlu pārņemtu grūtsirdība un viņš mēģinātu padarīt sev galu. Vai tāpēc tu
mīlētu viņu mazāk? Vai tu padzītu viņu no ģimenes? Vai tu pagrieztu viņam
muguru?”
“Protams, nē. Man viņa
būtu ārkārtīgi žēl un es censtos viņu mīlēt vēl vairāk.”
“Vai gribi teikt, ka
nevainojamais Dievs ir sliktāks nekā mēs, nepilnīgie vecāki?”
Mandija saprata. Viņa sāka
apjaust, ka Dievs kā mīlošs tēvs raugās pāri vājībām un piedod grēkus.
(ņemts no grāmatas Nils T. Andersons “Uzvara pār
tumsu”)