baac shitaa iepities, ka vairs netiec ara no baznicas... tas ir shtruntigi, ka vienmer uznjemies vadibu un lidz ar to tu visu zini un gruti ir atkratities no ta visa... ta luuk man ir shobrid, jo es esmu izveles prieksha, es nezinu ko dariit, vai man jadara pienakums vai ari dariit, to kas pashai patiik! nezinu... jo redz rita man svetdienas skola javada un masai rit varda diena, naks ciemini, bet tas nav tik svarigi, macitaja Inese jaunieshuliderus rit ir uzaicinajus pie sevis, jo runas par februari, jo vinja brauks prom un grib visus pienakumus uzvelt mums, bet es to negribu, es esmu tuksha, mani nav tada milestiba, un energija, ka varu to visus dariit, man ta tad jaizvelas starp visu sho pret seminaru Riga, kas bus sestdien, man piedava aizvest un vinjai paliek pari viens ielugums, tas bus par kristieshu lideriem, biznesu utt... mani tas ari saista... vnk gribu ari izrauties no shejienes, negribu seedeet shajaa vieta ka ieslodziita... ko lai es daru?
ja vel butu tada espeja varetu pailkt Riga, moshk patuseet, bet svetdien gribetu aiziet uz Mateju, tur vienmeer ir supperiga slaveshana un spredikjis, kas maniesit ta pa galvu, ka parasti ilgi par to vel domaju, es gribu tur! visu nevar gribet, tas ipashi attiecas uz mani, piedavajumi nak, bet es nevaru pienjemt lemumus... bet cik ilgi sedes rutina, tada depresija, es gribu priecaties par dzivi! lab pagaidam nav tads depresivisms, fuuu lab ka taa, jo es tomer nedaru vairs ierastas lietas un to, ko dariju vislaik...
es gribu ut to seminaru un ieputiet man! brr... muzdien man visadi tizli krenki! Sarunaju jau shovakar randinu ar Inesi, pastastishu, moshk atlaidis mani! mulka mierinajums :P~