tik daudz kas bija sakams, bet tomer neizteikts, tik daudz kas izdzivots sevi, bet kadelj neuzrakstiju to visu, varbut butu palicis vieglak... viss varbuut... bet kaut kas jau dzilji dzilji palicies dveselite... bet ceriba jau pastav vienmer, nezaudet ceriibu, wot to gan vajag macet, bet visvairak nepazaudet milestibu! Ka miileet citus, ja nemiil sevi? macishos ar milet sevi, es sapratu, ka mans pashvertejums diezgan zems, tadelj pa mani brada, bet ta tam nevajadzetu but! es parak stipri citus milu...
gribas aizvert savas acis un ljauties saviem sapnjiem, savam domam, kas ir perfektas, idealas, kas dod droshibu, dzive gan man to nepiedava, bet vai ta katrs pats nav savas dzives noteicejs? varbuut, viss varbuut, bet labak gribas sapnjot... par idealitati... =)