Nakts dīvainības, es pamodos un likās it kā kādā filmā būtu pabijusi. Īstenībā šāda sajūta jau man ir 2 reizi! Tā tā pat kā toreiz bija par lidmašīnām, ka lidmašīna lido un nokrīt un uzsprāgst, bet šoreiz, es nevis kaut kur skrēju un bēgu, bet gan braucu autobusā... jo toreiz manā sapnī bija karšs, bet šoreizīt nē. Toreiz lidmašīna rinķoja, riņķoja un uzsprāga un visticamāk cilvēks gāja bojā, bet šoreiz cilvēks uz lidmašīnu drupām gulēja, bet viņš bija dzīvs, no attāluma es to redzēju, kā lēnām viņš sāka celties! Bet tās visas lidaparāta detaļas aizlidoja pa visām malām, bet arī nekādas uguns liesmas nebija, bet tikai detaļas un pelni visur aizlidoja...
Es pamodos un visnotaļ jutos dīvaini... it kā tas būtu turpinājums tam toreizējam sapnim.... bet es jutos droši kaut kā un labi, jo tas cilvēks izdzīvoja.
Tagad sāku domāt, es tak arī braukšu uz Franciju ar lidmašīnu! wah...