October 24th, 2005

• KĀ PA SAPŅIEM.... =)
• 10/24/05 12:56 pm

• Es nespēju aptvert Dieva svētību!!! Šī bija fantastiska nedēļas nogale, ka tās sajūtas un prieku nemaz nevar uzrakstīt, kā Dievs visu sakārto... Es mīlu Tēvu! =) Vēl aizvien es smaidu, lai ar aiz loga tik tumšs kā vēlā vakarā un līst lāses logā... Bet tas mani neietekmē, jo man sirdī lielum lielais priex!!! =)

  Gribās visu uzrakstīt kā man gāja, lai pēc gadiem varu pārlasīt un priecāties par šo skaisto laiku savā dzīvē!

  Piektdienas vakars:

  Es zinu, ka piektdienjau pa dienu visu nokārtojot, ka braukšu uz Talsiem, tas bija Dieva prāts! Jo tas notika tik vienkārši, ka visi "ceļi" pašķīrās! Vakarā vēl biju uz savu baznīciņu, tur nokārtoju visu ar atslēgām, bet tad skrēju uz Ciānu uz jauniešiem... mēs tur maz bijām, bet bija svētīgi, vakarā vēl Jānis - neparastais pievienojās, saņēmu ar savas atbildes caur diskusijām. Bet es pat līdz beigām nepaliku, jo bija jau kādi 21:00 vakarā, bet man vēl tanī dienā daudz kas bija jāsadara. Steidzos pie Dzintriņas un atdevu ar plakātu un flaierīšus, lai iedod jauniešiem u plakātu pieliek manā baznīcā pie sienas! Kārtējo reizi autobuss nenāca, bigīju ar kājām uz mājām, saskrūvēju atpakaļ pc, jo iepriekšējā dienā viņu izjaucu! :D Eh gadās... Tētim teicu, ka nebūšu mājas un uz kādiem 11tiem braucu pie omammas! Šī bija pārsteigta, ka braucu uz Talsiem, jo mēs bijām runājušas, ka rītā, tas ir sestdien iesim pastaigāties pa pilsētu, veikaliem.... bet tagad ne kā, bet viņa saprata un priecājās par mani! :) Tā sanāca, ka pāri 12tiem iegāju gulēt un klāt jau nākamā diena...

  Sestdiena:

  Cēlos diezgan agri, jo parasti pirms 7ņiem no rīta neceļos... Omamma uztaisīja garšīgu olu kultenīti... ņamīgi... :)) Man bija 7:35 jābūt pie Līvas viesnīcas, jo tad ar busiņu piebrauks, atnāca ar Lāsmiņas māsa Ilze un vēl viena sieviete, tā mēs tur gaidījām... Tikām busiņā, riktīgi feinais bija, es sēdēju aizmugurē ar Kārli Peterlēvicu un visu ceļu bazarējām... un pirms 10tiem bijām Talsos! :)) Kā izkāpu no siltā busiņa, ta Lienīte (kas dzīvo valmierā, bet mācās Talsu kristīgajā skolā) atsūta man sms! Es šai pretī, ka jau esmu pie baznīcas! Un tā mēs satikāmies Dieva noliktā laikā un šis bija Viņa laix!!! Es to vienkārši nevarēju aptvert, es gribēju viņu saspiest tik ļoti, laikam  no dikti lielas mīlestības! =) Kora darbnīca notikās Talsu Baptistu baznīcā. sākumā mums bija nedaudz laiks priekš sarunām, bet tad izdalīja lapas ar 11 dziesmām un bija jāiet pa balsīm sēdēt, nebjām 1nā balsī gan, tā es sēdēju pie Ciānas jauniešu meitenēm! :) Lienīte Peterlevica gan supperīgi dzied, cik labi, ka varēju sēdēt viņai blakus un tas man palīdzēja dziedāt labāk! :D cik nu es labi dziedu, brīžiem visār galīgi grāvī braucu! :DD Bet bija tik supperīgas dziesmas!!! Man ar palika notis, iedošu Inesei, lai varam korītī vai grupā mācīties! :) Uz 12:30 bija pustdienas laix un mēs ēdām pustdienas Talsu kristīgajā skolā - Lienītes skolā! :) Bija mēģinājums gandrīz visu dienu, bet bija feini! Pa 1nu starpbrīdi aizskrējām līdz autoostai, uzzināt kā iet man busiņš rītā uz Kuldīgu, bet Lienei uz Rīgu, jo viņa tak brauks mājās, jo sākas rudens skolēnu brīvdienas... Bet tad mums vajadzēja doties uz Talsu tautas namu, kur notiksies pēdējais ģenerālmēģinājums un 19:00 sākās koncerts, tur mums pavadījumu spēlēja The Briefing :) Dikti jauki! Uz konci bija dikti daudz cilvēku, īstenība tik daudz jau nemaz nebijām gaidījuši, mēs paši dziedātāji ar gandrīz 200 bijām un visi dziedāja pa balsīm, tas bija emo skaistīiii, man likās tas ir kaut kas vienreizējs, ka tā var slavēt Dievu! =) Vakarā devāmies pie Lienes, man vēl riktīgi nebija sagatavota stundiņa svētdienas skolai, kas man svētdien jāvada Kuldīga, bet tā arī palika nesagatavota tanī vakarā, jo mēs runājāmies, lūdzām Dievu, lasījām nedaudz Bībeli, bija emo vakars, tik svētīgs... es zinu, ka tā dēļ Dievs mani sūtīja uz Talsiem, la pabūtu kopā ar Lieni, jo viņai priekšā grūta nedēļa... Uz kādiem 3iem aizmigu...

  Svētdiena:

  Piecēlāmies pirms 8ņiem, jo biju domājusi, ka no rīta sagatavošu to stundiņu, bet tā ar no rīta runājāmies un es atkal neizdarīju.... :D Posāmies uz Dievkalpojumu, uz Luterāņu, jo Liene iet uz to draudzi... Braucām šoreizīt ar autobusu, jo Lienei bija smaga soma, ko viņa vedīs mājās, centrā jau bijām bik pāri 10tiem, bet tik un tā gājām uz tautas namu, jo tur nitikās DVK, jo vinjiem baznīcu remontē.. bija dīvaini sēdēt tur, jo iepriekšējā dienā mēs stāvējām uz skatuves un dziedājām skatītājiem... bet bija oky... tik nežēlīgi nāca miegs, kaut kas traks, nācās klanīties sprediķa laikā, lai gan tas bija interesants.... ēe laikam švaki atceros gan... :( Tad devāmies uz autoostu, jo man buss bija pirmajai, bet  Lienei 13:50 uz Rīgu, bik vēl parunājām un ēdām vakar vakarā tosterī saceptās maizītes, bija yamīi! :) Nācās atvadīties, tiešām ļoti mīlu kā māsu šo cilvēciņu un man liels priex par viņu ir! Pateicos es Dievam, ka viņu pazīstu! :) Mans ir busiņā ceļā uz Kuldīgu, fiksi velku visu laukā u gatavoju studiņu, tājau nebija, ka man nekā nebija, vajadzēja visu sakartot un noapaļot. Bet busiņš dikti vilkās un es sāku uztraukties, jo es redzēju, ka es nepaspēšu uz 15:00 būt Kuldīgas baznīcā, es lūdzu Dievu, jo arī nemaz īsti nezināju kā man jāiet uz turieni... Aizsūtīju sms  if  , bet tiešām paldies Dievam, ka viņa izdomāja atbraukt man pretī ar mašīnu un mani aizvest, jo savādāk es nebūtu paspējusi! Es sapratu: viss laix pieder Dievam! Es jau varu censties un uztraukties, bet ja tas nav Dieva plāns, tad tik u tā nekas nenotiek kā vajag! Un šis mīļais cilvēciņš man uzdavināja 4ras savus dzejoļu krājumiņus... Tas bija tik mīļi... Bija doma, ka pēc tam vēl varētu satikties... bet nesanāca, mans telefons pa šīm 2vām dienām galīgi tukš palikās, baterija galīgi tukša un es nezināju, cik ilgi būs tā pasēdēšana pēc DVK... un tā mēs nesatikāmies, bet domās gan biju ar viņu.... bet es zinu, ka tiksimies 100%, vienkrši tāds čuis! :) Nu ļuk tā sanāca, ka es neiedevu ar kas man tāds nieciņš bija... :( tak tad dikti steidzos, bet biju domājusi, ka satikšu vēl, bet gan jau būs vēl iespēja! :) Bija tāda sajūta, ka viņa ir mana māsa, mīļa draudzene, it kā jau 100 gadus būtu pazīstamas... dīvaini .... bet riktīgi feini kaut kā... :) Tāk, svētdienas skola sanāca dikti jauki, feini bēri tur ir! gribētos vēl kādu reizīti tur aizbraukt un vadīt svētdienas skolu! :) Un tad atpakaļ braucām ar moskviču, wot ar tādu ērmu gan pat neatceros kad biju pēdējo reizi braukusi! Bet pat uz 100 km/stundā braucām brīziem. Bija visai dīvaini braukt ar šiem cilvēkiem šādā kompānijā: Guntis, mācītājs Ārijs priekšā un es sarp Ziemelu un Ceriņu 1nju brāli aizmugurē... vispār bija jautri, sarunas ar panesās visādas... :D Feini onkas! :) Mani Liepājā izlaida pie baznīcas, jo tulīt jau bija 19:00, kad mums aungļu valoda, tik man mājas darbs nebija .... :/ Bija tiešam jauki, es tā visiem āizgrābti stāst``iju, gandrīz vai tā ka pa gaisiem, jo biju tik pilna ar visu piedzīvoto... grib`ju Inesītes grāmatiņas paskatīties, izņēmu laukā, bet kaut kā uz mājām skrienot, somu atstāju tur, skrēju pakaļ, bet ta tās grāmatiņas palika tur, jāiet būs šodien pakaļ, jo grupai būs mēģis un jāsatiek Ines un jāparāda notis! :) Tā es mājās biju uz kādiem 9iem, un uzreiz pie neta klāt, jā man IET NETS MĀJĀS! Un sūtīju sms, jo man kredīts galīgi maz... Tētis, Dace un māsiņa nebija mājas, es 1na pati, gulēju viņu istabā, jo manējā istabā pēc krāsas oda, tajā remontējamā istabā grīda bija krāsota... Aizvien mājās vēlnekurina un ir dikti auksts, tā kā biju dikti nogurusi, tad devos ātri gulēt, bet no rīta ar celšanos bija dikti grūti... nebija vakar pat spēka visu šito uzrakstīt, tādēļ, nefeini jau ir, bet rakstu darbā....

  Esmu tiešām pateicīga par visu... visam savs laix... Es mīlu Jēzu!!! =)

• 2 commentsLeave a comment

• 10/24/05 04:22 pm
• bik man satraukums, jo krustmate draugos uzrakstija, ka vinji izires vinjas vira mates majas 2ro stavu un tur ir 2vas istavas, vanna, boileris siltam udenim, krasnij vienigi malku vajadzes, bus par elektribu jamaksa un + 50 ls. protams es viena pati to atljauties nevaru, bet doma jau bija kopa ar Ilziti īrēt, viņa ies ar mammu parunat... man liekas, ka šī ar būs mana mājvieta, vnk tāds čuis... tādēļ satraucos... :) Cik neskaitāmas reizes, es esmu braukusi garām tai vietai un noskatījusies uz to māju, it kā jau klusībā zinātu... bāc kādēļ esmu tik pārliecināta, es tak vēl riktīgi nezinu vai tiešām tur dzīvošu, bet nez kaut kāda pārliecība.... man = neizsakāms priex!!! =) ah, dzīvot savās mājās, savā dzīvoklī, klausīties uguns liesmās krāsnī.... ārprāc, es sapņoju! Pilnīgi no priekiem gribās raudāt... :) Asaras man acīs, bet no liela prieka, ārprāc, cik liela ir Dieva žēlastība! Viņš uzklausa lūgšanas.... nešaubos ne mirkli, jo tik daudz ko esmu piedzīvojusi, bet ne jau es ko esmu izpelnījsies, bet tā ir Dieva žēlastība!
• 0 commentsLeave a comment