buuu baides apmeram taa! drausmas cik man bija, ir bail! svetdienas sprediķis man neliek mieru : "priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesī." Lk. 10:20b
un ja mans vard tur nav rakstits? kaa lai priecajos? man BAIL! es neamz neesu cieniga, ka mans vards tur ir rakstits, bet es ticu uz Jezu Kristu, bet vai man ir pietiekama ticiba? ta pat nav ka sinepju graudinsh! es nezinu ko lai daru! citi saka, nu vienkarshi dzivo, bet taa var nonakt uz pazushanu.... vai tiesham katru dienu sevi ir jalauz?
es nejutu Dieva milestibu sevii, vai taa tam jabuut? vai ari es esmu pazudusi... mani ir skumjas drizak... gribu lai Dievs mani vnk samiljo, panjem mani Savas rokas, ka mans prats ir mierigs, ka tas man dod droshbu.... kur ir ta miera osta?
"Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs." (Lk.6:23)
tanii dienaa tie kas dabuus algu tiesham priecasies, bet tie kas ne.... :(((
vnk gribas but kopaa....buut tuvumaa... murgi kkadi... labak savas smadzenes ielikt uz kadu bridi saldetava, lai atvesinaas! :P vnk nav man paredzets tas cilveks un viss, jasamierinas tak reiz ar to, bet sirds neliekas miera! uzas, gribaas aizbegt... izlekt ar izpletni un pazaudet atminju un savas jutas... :DD buutu cool! negribu paljauties uz savam sajutam, juutaam, emocijam, sirdi, bet gan uz Dievu un Vinja planu, tik daudz lugts par to, bet es nedzirdu atbildi vai ari negribu saprats! :( nezinu pareizo atbildi, kad es to reiz sapratishu, esmu no taa jau nogurusi, vnk nav lemts un viss, un beigt man reiz spuroties pretii, bet nu savam jutam, pratam nevar uz sitienu ta pavelet, kas reiz pieradinats, tad ari jauznjemas atbildiba... brrr pretigi....