Nubet! :)

Ir jau ar jāpieņem kā ir. Nevar būt savādāk kā ir, var cīnīties, lai citreiz būtu savādāk, bet to, kas tagad, nevar mainīt.

BIJA TAA KA VISU LJOTI NJEEMU PIE SIRDS UN VISU PAMATIGI PARDZIVOJU, BET NU NEDAUDZ ESMU IEMACIJUSIES TA NEDARIIT UN NEZUNJEMT CITU PROBLEMAS UZ SEVI...

Mateja 11:28-30 "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla." Atdod visas nastas Jēzum. Viņš par tavām sāpēm jau sen nomiris, lai tev nesāpētu sirds. Tu vari tikai žēlot un raudāt, bet palīdzēt var vienīgi Jēzus. Satver Viņa roku.

paldies tev par stiprinajuma vardiem, tev vienkarshi izdodas pateikt istos vardus...

Ne jau man. Dievs man vienkārši liek atvērt internetu tajā brīdī, kad Viņš kādam grib ko sacīt. Reizēm Dievs runā caur cilvēkiem. Viņa mīlestība grib izpausties caur manis rakstītiem vārdiem. Un tad man ir tāda sajūta, ka mīlestība vienkārši plūst no manis un apskauj šo cilvēku, kuru pat nepazīstu.

zinu sho sajutu, arii man taa reizeem meedz buut un dazreiz liekas, kur es taadus vardus ravu, lai runaatu! :)

Man patīk būt Dieva bērnam un patīk, ka Dievs mani lieto lai citus sasildītu. Man likās ka esmu no citas pasaules un sevi šaustīju par to, ka nevaru būt tādi kā citi un tad satiku Jēzu. Viņš arī nebija no šīs pasaules.

:)))))
mjaa man laikam kaut kas lidzigs...
gribaas tevi redzeet, vai tev kaut kur netaa ir bilde?