| May. 13th, 2011 02:26 pm ak, bērniņ, cik konstanti tu saej uz īso. bet nu labi. šitādi rīti ir pārsteidzoši ar savu pretīgo skaidrību, ar tik cinisku skatu uz lietām un sevi, ka... vairs nav par ko uztraukties.
divdesmit četras stundas skaņas zīmē.
varbūt skaņa ir enerģija, varbūt saspiesti un retināti viļņi no... fck, neatceros. iespējams, man ir vienalga.
vairāk mani interesēja, kas ir troksnis un kas- skaņa.
un puisis, kas pienāk un saka: hi, i'm mark. and i'm a houuuumosexuallll. seksīgi. kaut kas no the only gay in the village. pļāpas par gobas filmu, līdz loģika noslīkst, un skaidri zināms tikai tas, ka tu lādi savu valsti, un milda žagojas.
vismaz es izdomāju stāstu. beidzot. pa īstam.
un tu skaties filmas, un dažbrīd, darbiņos ir tik daudz negribēta kailuma, jo mazāk pieredzējis cilvēks, jo vairāk pa šķirbām staro neapzināts paralēls stāsts.
bet, ko tur atkal, par izģērbšanos uz lielā ekrāna, lai kāds -tiesīgi- drīkstētu brēkt, ka pupi pa mazu un pakaļa pa lielu.
vakar es biju visbrīnišķīgākā meitene pasaulē. šodien. es esmu es, un nudien- ne mana pirmā izvēle, būt sev. Leave a comment    |
