| Mar. 18th, 2011 12:40 am vispār man te gribējās ierakstīt ko borderlainromantisku, par mēnesi, par skumjām, par caurumu saules pinumā, the usual shit.
bet, nē, tagad esmu sapīkusi, sapīkusi, sapīkusi. bļin, tu, cilvēks, atliec visus tiešos pienākumus, lai vienam mudakam sacerētu veselu pasaku, seštūkstošreiz labāku kā pats varētu, un, nē, šis galīgi nav kompliments man, bet norāde uz tā zābaktautas pārstāvja inteliģenci, un viņš paņem un iemauc tev savu resno, nepamatoto ego tieši sejā.
nu, kretīni tie itāļi, es tak allaž to esmu zinājusi. asinīs viņiem tā dzīvošana līdz mūža galam zem māmiņas spārna, pat ja tehniski nedzīvo. sieviete, kas izdarīs, pienesīs, sapratīs, un pārlaimīgi nosarks, ja kāds nomurminās slinku paldiesu.
ai. es palieku pie ziemeļniekiem. muti nevar lāgā atvērt, actiņas nezib nevienā galā, bet nu vismaz no kaut cik saprātīga materiāla tēsti. Leave a comment    |
