| Mar. 13th, 2011 09:54 pm pēc dienas, kas iesākās ar verbālo pērli
"nekaisi sāli vagīnā"
bija skaidrs, ka var kļūt tikai labāk.
un kļuva.
un kamēr biju nestabili nodzīvojusies līdz vakaram, pa ceļam priecājoties par pilsētkrāsām un mazo jauko nieku undīne ar kolina farela skarbo smukpurniņu, pamanījos pati sev dancot pie love is noise repītmodē, līdz man un plejerītim nomira baterijas.
nogurums par sevi atgādina caur teju vai neierasti absurdiem žestiem. piemēram, tikko gandrīz vai kaklu izmežģīju pētot savu aizmuguri, un mēģinot iztēloties, kas ir celulīts. nekad neesmu sapratusi, kas tas ir, un tad man vienmēr liekas, ka es pamodīšos kā apelsīns, jo nebūšu nekad sapratusi, kā pareizi jāneizskatās kājelēm.
runājot par apelsīniem, apelsīni ir burvīgi. toms aizrādīja, ka apelsīni ir labāki par zupiņām, viņam laikam nepatīk, ja es ožu pēc siera zupiņām. nu bet kas ta viņam liek mani ostīt.
ak, bet neskatieties reiz amerikā sešos no rīta. es no pieredzes saku. vispār sešos no rīta laikam prātīgi ir gulēt, tā vietā, lai justos nožēlojami. es vairs nekad nejutīšos nožēlojami, lūk mana trīspadsmitā marta utopiskā apņemšanās. Leave a comment    |
