| Mar. 10th, 2011 03:15 pm anna dara manus rītus jauki histēriskus. ar viņu viss kļūst histērisks, padomā tikai. piemēram ārkārtīgi saturīgas sarunas par to, ar kādām funcijām apveltītus robotus mēs vēlētos.
un tad saņurcītais huans karloss, par kuru viņa piezīmē, ka mēs te veidojam maziņu neķemmētu kompāniju uz to visu štancēto beibju fona.
viņa saka, ka latīņu vīriešiem vispār, šķiet, piemīt tendence darīt pasaulei zināmu, ka viņi gultā ir bijuši vēl tik tikko un, piemēram, noskūt tikai pusi sejas.
hmmm. iespējams. bet huans karloss izskatās pēc pajauna pola makārtnija, tas nozīmē, ka viņam pēc definīcijas viss piestāv.
un latīņu vīriešiem vispār piestāv gultas, varbūt tas visu izskaidro.
tā es pārspīlēti agri izliekos mācamies spāņvalodas subdžanktīvu. vai subhuntīvu, kā to ņem. latviski, škiet, to nekā nesauc. gan jau. bet tas nebija svarīgi.
man tagad ir laimes tabletes, stiprumzāles, smukumzāles un vēl kaut kādas, kurām jāizdomā pasacīgāks nosaukums. varbūt tāpēc gluži kā par spīti šodien man nepatīk tie, kas apdzīvo pasauli.
man nekad gan, nekad nav gribējies slēpties.
bēgt, tā ir īstā fīča.
aiziet, bring it on, nedēļas nogale, tik bezgala nomācoši gara un nepiepildāma.
varbūt tomēr jānopērk tā mantiņa, ko man tik ļoti kārojas. Leave a comment    |
