as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

celties septiņos pirmo reizi šogad ir sāpīgi.
acīm it īpaši.
acis vēl guļ.

oža ir vienīgā, kas nomodā. citā ziņā, kā nemitīgi uzklausītās žēlabas, ka mans dūmi+sausas zupas+ķiploki aromāts ir necaursitams, tie noteikti ir meli.

ā, un on tour ir forša filma.
bet par foršām filmām.

kāpēc man nav žēl, ka oskars aizies karaļrunai.
kā kino tas nepārstāv visas daiļās estētiskās vai filosofiskās vērtības.

bet tur ir tas, kas mani vienmēr pavilks vispirms.
pārdozēta cilvēcība.

brīžiem varbūt banalizēta un neizsmalcināta, bet tik gaiša, tik īsta, ka neatraudzīties.