| Jul. 16th, 2010 09:34 am parīzē brīvdabas kino rāda cry baby, latvijā kaut kur bez manis notiek pasākums, kuru maijā nodēvēju par interesantāko (diemžēl), kas mani šovasar gaida, un man ir apnicis čīkstēt.
filmā tagad būtu fast motion, ar mazu kautiņu ar dzīvi, tad es būtu laimīga. titri.
dzīvē. vakar skaļi strīdiņā pateicu, ka nekad vēl neesmu jutusies tik slikti, lai liek man mieru.
pagājušovasar bija tuvu, bet ne tik.
un es skaidri zinu, ko varu no tā mācīties.
cita starpā atceros nesenu sapni, kur kāpju pa kāpnēm, teju būšu augšā, bet kaut kas maisās pa kājām, jānovelk drēbes. paskatos: jā, tautastērpa svārki ieķērušies pakāpienos.
atbraucu, lai mēģinātu kādu un sevi darīt priecīgu. rezultātā. "man tevis žēl" ik rītu spogulim, tonī, kā labie varoņi uzrunā sliktos, kad tie taisās viņus nogalināt. Leave a comment    |
