| Jun. 12th, 2010 03:04 pm milzīgs bezspēks. saliku čemodānā tik cik varēju, tāpat sēdēju virsū un lēkāju, man ir kompaktāka dzīve kā citiem, bet ne pietiekami.
ir vienkāršas mantas. vajag nevajag mantas.
tad ir emocionālās mantas. var izmest, pakaļ neraudāsi. paturēsi-vēl kādreiz pasmaidīsi. maziņas parasti.
un tad ir nesakarīgās mantas. kuras neceļas roka izmest, jo nav izskaidrojams, kam viņas pielietojamas. it kā vispirms būtu jāatrisina viņu noslēpums.
tā vai tā. par daudz. un tad nu es asinskāri sēžu istabvidū un murrāju: "tu mani padari resnu" "tu man bojā garastāvokli" "tu esi mīļummīļš, briesmonīgi noskrandis"... un tā viņi visi lido.
līdz apstājies pie, piemēram, pussagriezta jack daniels krekliņa, kurš zagts liverpūlē, tai bāriņā, kur bītli pirmoreiz spēlēja, un.. un. un.. nāču krekliņ.
atceros, ka man reiz bija krekliņš, kurā visvairāk bučojos. tāpat kā ir veiksmes krekliņi, ir buču krekliņi. nu jā. viņu es neizmetu. izjuka. pa gabaliem. Leave a comment    |
