as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - January 31st, 2018

dušā iedomājos, ka jau no bērnības esmu dzirdējusi stāstus par mirstošām sievietēm, vienalga, vecums, vai, teiksim, vecais labais vēzis, un "viņa sevi kopa līdz pēdējam brīdim, cik burvīgi." vienalga, smukas drēbītes, sarkanas lūpas, matu lakas, pārējais jau ir detaļas. vai šādi stāsti ir par vīriešiem? es nesaku, ka nav, ķemmējās un ķemmēja paduses, līdz apstājās sirds, tikai, cik drausmīgi tas tomēr ir, ka, vot, tā ir viena būtiska lieta, viņa mirstot no sirds centās būt skaista, cik apbrīnas vērti. viņa varēja būt skaista, varēja nebūt skaista, kā tas vispār TAD varētu likties svarīgi, tik atzīmēšanas vērti?