| Oct. 14th, 2015 10:08 am pierunāju sevi nepirkt kolu delisnakā, bet ieiet rimi un nopirkt overpraisotu, tātad labu, haha, dabisko sulu.
pirms manis iepirkās divas igaunietes ar mazu bērnu, un pārdevēja, secinot, ka ar rimi karti viņas dabūs tur gandrīz desmit eiro nost, sāka izmisīgi prasīt visiem, lai aizlienē. sākumā teicu, ka man nav rimi kartes, jo nav ir vienāds ar kaut kur dziļi somā, un, lūdzu, lieciet visi mani mierā. tad mēģināju vēlreiz, bet neatradu, tāpēc viņa turpināja klaigāt labas piecas minūtes. tad, kad kāds bija tik laipns un atrodošs, tad izrādījās, ka igaunietēm uz kartes nepietiek naudas, un tā kā nupat es jau tusējos rimi daudz par ilgu, biju izpētījusi viņu pirkumus. tur bija piecas apjomīgas paciņas dažādu riekstu, četras melnās šokolādes un četras paciņas venus skuvekļu uzgaļu. interesanti, kā cilvēki tērē savu pēdējo naudu. un interesanti-kāpēc.
cilvēku iepirkumi vispār ir fascinējoša lieta. reizēm pie kases ir tāda neķītra sajūta.
es reizēm rītos uz mirkli iemīlos vienā savā kolēģī. viņam ir skaistas rokas. un šorīt viņš randomā pa visu biroju ir uzlicis mielavu un mielava vārdus*. pavisam klusu, jo citādi jau kāds droši vien protestētu.
mazi dzīves mierinājumi.
*tas, ko tu tagad jūti,
par ko tev romantiski sāp,
kā pastardienas plūdi
var tā, var tā ar nekad nepienākt. 9 comments - Leave a comment |
