as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 8th, 2013

tas atbaidošais brīdis, kad tu saproti, ka tev ir temperatūra. temperatūra, ar kādu var iet mājās, ieritināties, slinki čibināt kaut kādus rakstu darbus, bet absolūti neiespējami nofokusēt uzmanību uz kadru salipināšanu. nu kāpēc tā jānotiek vienmēr, kad izeju uz ielas ar slapjiem matiem, taču pa šiem gadiem sen smadzenēm būtu jābūt atsaldētām un pieradušām. pē un šņurk un čīk.

en. ir kaut kur pazudis. mēs sarunājām pasolīni vakaru, kaut kur pilsētā ir retrospektīva, bet- labi, tāpat jau esmu saļimusi zem segām un tējām, tāpat nekur neietu, vienīgi nesanāk arī aizmigt vai pa īstam darboties, tikai truli blenzt grāmatās vai internetos, mēģināt savu nogurušo smadzenīti vest loģikas virzienā.

rīt būs jauns pasolīni. vai varbūt par vienu garumzīmi vairāk, nesaprotu šitos latviskotos īpašvārdus, kāds viņus vispār saprot? it kā negribas iet, nezinu, kas kaiš tām vecajām filmām, ka iet negribas, bet tiklīdz apsēdies tumsiņā un viņas tevi paņem savā varā, sadara ar tevi neticamas lietas, pēc fellīni (fellīnī? kurš teica, ka latviski izrunā kā raksta? muļķības kaut kādas.) vispār gribējās nomirt un pamosties melnbaltai, viennozīmīgs skaistums.

rīt būs laba diena. bez lietus un bez iesnām.