Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 1st, 2013

Oct. 1st, 2013 08:07 am

kad shorīt man bez divām minūtēm gandrīz aizbrauca autobuss un jumts, skaidri apzinājos,ka negribu dzīvot viena.vienam nav iespējams atrast telefonu! beigās izrādījās esam absurdi iepakots starp cietnjiem,un pēc tam tā skrëju,ka bail,ka tik cietnju soma nepalika virtuvē uz galda. autobusā uz autobusu uz mani cītīgi blenzj blondīne ar pukjēm matos,nez,tāpēc,ka man bez backpack'a ir vēl trīs paunas un mugurā kaut kas ērts un 3 izmērus par lielu vai vienkārshi aiz garlaicības,bet esmu gana izbesīta,lai nofokusētu savu skatienu pret vinjas klīrīgi skielējosho. kad uzkjeru, nobolu acis un pati sasmejos par savu pusaudzību. īsti vesela laikam neizskatos,jo atlikusho celju zakjis tramīgi blenzj ārā pa logu. oh well.

Leave a comment

Oct. 1st, 2013 04:48 pm

tomēr tiku pie mika ozoliņa video. izrādās, lai iepazītos ar meiteni liftā, vispirms jāpagrūž viņa malā, nevis jāielaiž pa priekšu, bet tad jāstāsta asprātīgais (un omfg, cik oriģinālais) stāsts par to, ka alu cilvēki tikai sievietes laiduši nezināmās telpās pa priekšu, lai uzzinātu, vai tur droši. drosmīgi vīrieši iet pirmie, vai ne? vai ne vēl trīsreiz un tad jāmet ar vizītkarti.

nekad neesmu bijusi īpašā sajūsmā par the game vai, teiksim, tucker max'a idejām, bet salīdzinoši abi nosauktie ir bezgala efektīvi, radoši un gaumīgi.

(jā, man ir dziļas un daudzpusīgas intereses.)

2 comments - Leave a comment

Oct. 1st, 2013 08:58 pm

tas mīļums pret tallinu, nebeidzams. tai brīdī, kad vecs dzērājiņš apmaina tukšās taras talonus pret divlitreni un parunā ar jaunu pārdevēju, ka tāpat visi mirsim, vajag vismaz ar prieku. kailā statuja, kuras dibenu apspīd viesnīcas neoni. ierasti maršruti.

pie skolas uzskrienu rui. viņš izskatās vecāks un klusāks. vai varbūt tā izskatās dienvidnieki, kad izrauti no dabiskās vides. noguruši. par bārda vairs nav tik kupla un lepna.

viņš mani paņem savās ķepās un atceros, cik šis cilvēks pret mani bijis labs. nebūdams draugs, nekas. divreiz porto viņš mani izglāba. vienreiz no neziņas raisītām skumjām, kad visi citi bija svēti apsolījuši nejaukties, rui mani sameklēja un lācīgi neveikli, bet no visas sirds mierināja. otrreiz praktiski nejēdzīgā situācijā viņš mani izručīja, aizdodams naudu.

par spīti tam, ka viņu vakariņas snobējām, viņa telefonzvanus ignorējām un vispār nebijām sociāli dzīvnieki.

rīt noteikti jāsadzer, viņš paziņo un es māju ar galvu. trīs somas dienas gaitā nospiedušas plecus tik ļoti, ka jau grīļojos, pietuvodamās savam vismīļākajam pagalmam. cerības, ka en. atnāks un palīdzēs uzstiept tās mantas augšā, ir veltas. viņš ir aizsnaudies, kā parasti skanot itāļu politiskajām diskusijām, tā viņš mēdz aizmigt, klausoties, kā savējie ķīvējas, katram sava māju sajūta. mani ielaiž game of thrones meitene, tuvumā viņa šķiet aizdomīgi jauka. pat smaida.

maziņa pilsēta ieplūst manī. tik maziņa, ka jāturas kopā. tik maziņa, ka publiskajā transportā braukt par velti ir svētība, nevis posts.

ā, un uz ielu stūriem ir mūsu laimas reklāmas. ar cilvēkiem skandināviskiem vaibstiem un čirkainiem matiem, kas cieši apkampušies.

vali armastus, tur rakstīts. ja nemaldos, tas nozīmē: izvēlies mīlestību.

1 comment - Leave a comment

Back a Day - Forward a Day