as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 21st, 2013

dammit. un man likās, ka no tā vien, ka kaut ko darīšu command promptā, dators apžēlosies pret mani un atdos apēstos datus. nē. dati ir patiešām apēsti, teica dators.

sajūta līdzīga kā tad, ka tu saņemies izrunāties ar cilvēku no dvēseles, bet viņš sajūtas neērti, notur tevi par kaut kādu dumju un traku un aiziet prom.

labi. turpināšu vēl brīdi viņu bakstīt ar tekstu: "bet tu tiešām neatceries, kā mēs toreiz...?" bet varbūt to sauc par zibatmiņu, tāpēc, ka tā ir tikai mirkļatmiņa, tu nevari gribēt, lai visu mūžu tevi atceras, katrreiz uz ielas atpazīst tikai tāpēc, ka jums bijuši daži skaisti mirkļi.

dīlot ar tehniku. mjā, i am doing it my way.

varbūt ārā īstenībā ir patīkami silts. varbūt "brokastis" kinopagalmā ir izcila doma. taču nekad neuzzināšu,ja nepārbaudīšu.