as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 16th, 2013

kamēr ar lepnu bravūru līksmoju par katru jaunu "un astoņpadsmit gadiņi būtu?", vienlaikus ar šausmām esmu gaidījusi to, ko dzīve ierakstīs sejā. rievas pie lūpām, krunku pierē un gravitāciju parasto. par krūtīm es vēl turpināšu bažīties, bet citādi. šodien aplūkoju svaigas bildes. ir. pilnīgi noteikti ir astoņpadsmit. bet nekas asinis stindzinošs. pāris strīpiņu vaigos, kas iebliež dziļākas vaigu bedrītes un smieklu krunciņas pie acīm. ja šitik laimīga tā novecošana izskatās, tad velns ar viņu. izturēšu.

annu farisu, tā sauc to zaķi no šausmenītēm, tā es tikko noskaidroju, beibi no transformeriem un vēl dažas meitenes, kam allaž mute tādā izbrīna pilnā ō burtā, allažītiņ dēvēju par sūkātājģīmīšiem. vispār jocīgi ar tiem sliktajiem jokiem. kad filmēšanā lūdzu izņemt no desmitgadīga puikas gultas lācīšus, aizrādot, ka šai vecumā tomēr gultā jau sāk nodarboties ar gluži ko citu, man visi puikas veltīja akmenscietus skatienus. man piemīt neinteresanta vulgaritāte, kas reizēm izlaužas. un tieši pēc tam mūždieniņ sajūtos diskriminēta. kur ir mans high five, kur?