as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - January 23rd, 2013

tagad es te kaut ko ierakstīšu, kamēr atpūšos no rakstīšanas. vēl aizvien ar vienu kafijas krūzi sēžu stundām un stundām kafijvietās un uzsūcu cilvēksarunas. no rīta te bija divi čaļi, kas plānoja kopā uzsākt biznesu, kaut kas ar džipiem un to, ka vajag prikolīgu saukli, padomā par nike, piemēram, kāpēc visi atceras nike? pēc tam divas meitenes diskutēja par k/f warm bodies, kā var būt, ka zombiju izglābj mīlestība, ja zombijam nav smadzeņu. tā nu manī iesēdās jautājums, vai mēs mīlam ar smadzenēm. iedomājos par to kičīgo zombijfilmu, kuras fragmentus mums reiz rādīja lekcijā, nez kā viņu sauca? tur bija labi zombiji un slikti cilvēki. tu esi lasījusi annu kareņinu, jautā čalis meitenei. nē, tikai līdz pusei. kāpēc? nu, tāpat zināju, kas beigās notiks, palika garlaicīgi, viņa taču tiiiik bieza.

perfekta distance. klausīties. sasmaidīties. neiejaukties.

zināt, kas notiks beigās.

patiesībā kafija ir žanrs.