as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - June 7th, 2011

šodien redzēju meiteni ar krekliņu, uz kura rakstīts "never say never".

vēl man liekas, ka es neko nerakstīšu ventilatoram. nu, varbūt mans alterego uzrakstīs. nekas pārāk prātīgs pašai nenāk prātā, un, jāatzīst, arī tur nav manīts.

anna un dārta tātad. meiteņu vakars tātad.

biedējoši.

šodienas svarīgākais notikums bija zaļš tārpiņš, kurš rāpoja gar pašu ielas malu, gar pašu ietvi, bet ne- uz. skatījos un domāju, cik bezgalīgi gudrs tārpiņš, drošāku taisni viņam nebūtu kur atrast. tā es stāvēju un skatījos uz tārpiņu, un tad pamanīju franku. tad es turpināju skatīties uz tārpiņu. vēl minūtes desmit.

sapnis, ne laiks.

šķērsoju ielu, un tur, šķiet, alfa romeo, tādā baisā tempā metas man virsū. it kā jau pierasts, ka igaunijā drīkst riskēt ar dzīvību, ja vien zebra smuki uzzīmēta, bet sabijos un lecu atpakaļ. džeks uzbrauca uz zebras patiesi, bet, ieraudzījis mani, tā amizanti padeva atpakaļ un apstājās. sasmaidījos un lēnlēnītiņām tipināju pāri. smuks džeks bija. smukās mašīnās reti ir smuki džeki. un tādi viņi mūžam paliek viena smaida atmiņā.
nākamā situācija bija, kad man pretī nāca pāris, kur dāma tāda apaļīga ar apskatei izliktām milzu krūtīm, puisis jaunāks, tāds aktīvs un cimperlīgs, plātās ar rokām, kaut ko stāsta. un tad, kad viņi ienāk manām ausīm sasniedzamā teritorijā, sadzirdu fragmentu:
любовь... это...

un tas arī viss, viņš ietur pauzi un ārā no manas zonas. gribējās skriet pakaļ, ķert aiz rokas un jautāt- nu, nu, kas?

dienvidu naktis. mums mazliet pieskarsies.