as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 1st, 2011

double coffee uz stabu ielas ir šausmīgs internets un melns dīdžejs no l.a., kurš vēlējās ar mani iepazīties un aicināja uz savu uztāšanos esītī.šīs sarunas laikā metu škībus skatienus apkārt- ka tik kāds neievēro. ostu pēc rasisma, nodomāju pēc tam. bet *vecmāmuļas balsī* viņam bija tāds spīdīgs sudraba krekliņš ar obamu, šķiet, iežmiegtas melnspīdīgas bikses, no kurām ārā stiepās galīgi neiežmiegtas, kliedzoši gaišas apakšbikses.. un, lai pateiktu apavus, būtu jāpamet skatiens, bet diespas, uztvers to par baltisku flirta mēģinājumu.
un tomēr ar to rasismu ir jocīgi. jo mana vēsā balss, iespējams, viņu vedināja uz tādam domām, un man nudien ar viņu bija nepatīkami sarunāties.
bet nicināt cilvēkus atbaidošas gaumes dēļ nezin kādēļ skaitās piedodami.

ne nu gaumi izvēlas, ne ādas krāsu. teorētiski no abām var tikt vaļā. viegli nenākas nevienā gadījumā.

un vēl. interesanti vai naidīgs sarkasms kvalificējas piebildei "april april". jo šodien nudie tāds noskaņojums aizsūtīt kaut ko cieņu apliecinošu, un paskaidrot beigās, ka, protams, patiesībā jebkāda pozitīva jūta ir feika.

labā ziņa- mēs neesam tas, no kurienes nākam.
sliktā- tas ir tāds mierinošs pašpalīdzības paņēmiens apgalvot, ka esam tas, kurp ejam. tas mēs būsim tikai tad kad būsim.
šodien mēs esam tieši tas, kas esam. un reto tas iepriecina.