| Feb. 19th, 2011 06:22 pm tikko pabeidzu substancēt nedasubstancējamu stāstiņu, un tagad par to jāpafilozofē.
man patīk, ja ir izejas materiāls. dzīvoja reiz x un y un tad notika z, un ta var ņemties kā un kāpēc.
bet reizēm jau sākuma formula nestrādā, tad nepalīdz pat iedzimtās muldēšanspējas.
vispār ar stāstiem ir jocīgi. neuzrakstīsi stāstu, ja nepārdosies vieglam muļķīgumam. tas ir kā publiski stāstīt anekdoti. sanāks, ja vispār aizmirsīsi riska faktoru, ka neviens nesmiesies, un ļausies pašam stāstam. pat ja neveikls. pat ja nekam nederīgs.
mani stāsti nav mani bērni. ja nu vienīgi adoptēti un ar daudz pūtītēm. diesviņzin, labāk mīlēt vai nemīlēt.
galvenais- smuki saģērbt. un atdot tautās. 2 comments - Leave a comment |
