as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - February 16th, 2011

reku tipiskā latvju sieviete.
tas nozīmē, ka viņa visu laiku aizpilda laiku ar čalošanu, svēti ticot, ka viņa ir interesanta, no viņas balss jaušās viegls aizvainojums, viegls nicinājums un skumjš "es gan zinu, kā būtu labāk, bet ko gan tas dod", viņa pašpasludinās par bosu savām dāmdraudzenēm "ejam" "ņemam" un "ko tu"

kīvordi ir "tonītis", "vīrs" un "iedomājies"

un aizejot, viņa rūpīgi piekārto savus vēsā tonī balinātos matus zem brūnganas beretes.

vēl es šodien nosēdēju piecas stundas franču lekcijā by trakāk nekā francūzis, wannabe francūzis no tulūzas.

visu laiku skatījos un domāju, dieviņmīļo, kā dzīve tevi noteikti sita, jo tu allaž acīmredzami esi gribējis būt akadēmiķis.
kad pajautāju izcelsmi, uz mirkli izskatījās aizvainots.

jā, tā allaž ir bijusi mana mīļākā rasisma forma. redzēt, ka kāds ir melns.

ak, jā, bet šis diskutēsim par to un šito un rezumē un sintēzes un punkts viens punts divi, nē, nē, parunāsim vēl par to, ka galdam ir četras kājas, un vēl tie jociņi.
kā pļauka sejā. ak, skumsti pēc parīzes, bet neizliecies, ka tev trūkst franciskā cilvēciskā faktora.

un vēl man šķiet, ka pazaudēju telefonu. rīt varbūt tas būs svarīgi, šodien man negribas ne ar vienu, ne par ko, neko.

laboju. te ir mūzikas video, ko mēs te uzcepām.
vietējai eirovīzijai, khem.

http://vimeo.com/20019249