as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 11th, 2010

es vēl joprojām gaidu brīdi, kad varēšu pastāstīt pasaku par ziedu pārdevēju, kas jau daudzdesmit stundu maisās pa galvu.

vai sajūtu par mātēm. mums kojās viena gruzīnmamma berzē visas virsmas un izskatās pēc platīnblonda bumbuļa ar tādu mātišķumu, ka drebuļi pār kauliem. un tad tu skaties uz savu māti, kura ir tik nemātišķa, tik nepiemērota mātes lomai, tik nepareiza un tu viņu ļoti mīli. kaut vai par to, ka tu nekad nebūsi platīnblonds bumbulis. vai...
sava māte.

sesijsajūtu sašķaidīta dvēsele.

i wish i was (kā nu tur bija?) ar puķēm galvā.

vasara. autoostā iedomāt, ka maza latvija milzīga, ietvert kādu gabalu savās saules dienās.

kaut kas par auguma karstiem lietiem. čaklais, šķiet.

vienā no saviem sasteigtajiem murgu tekstiem rakstīju, ka nezinu, kas definē mūsu izvēles. citi, paši vai šo izvēļu iespēja tikt piemērotām mūsu vājībām.

citā freidiski paslīdēju sajaucinot vārdus "intimate" un "intimidate", rakstot par bērna dzimšanas brīdi.

ai. bet gulēt tāpat nav īpaši aizraujoši.

mazās devās vismaz sagādā milzu baudu.

es gribu mobilo telefonu, kur var būt daiļas melodijas, tā kā gruzīnietei all my loving vai dīvainākas muļķības.
es gribu, lai mani vecāki kādreiz būtu teikuši, ka ar mani lepojas.
es gribu gulēt, sāk apnikt negulēt.

mēs kaut kad nesen runājām par piedošanu. es laikam esmu tāda miniatūra vācija. nesu i vainu, i aizvainojumu plastmasas maisiņā. esmu runājusi ar cilvēkiem, kam daudz vairāk apzināti darīts pāri, viņi aizgājuši tālāk.

es neesmu ļaunatminīga, tas nav tas. man tikai ir iedomāts elles priekškambaris, kur visi viens otram atvainojas. vai tamlīdzīgi.

runājām arī par to, kā būtu. pēkšņi piezvanīt piektdienas vakarā un teikt: klau, piedod. es biju tolaik drausma maita, tu nebiji to pelnījis, man žēl no sirds.

un tad kautrīgi piebilstu, ka skaidrā. neticētu.

pati arī neticētu.

abpusējās mynameisearl listes. muļķīgi. jāpieiet pie spoguļa un jāiekliedz, ka pati tak visu savārījusi.

un vēl es gribu lielu krūzi. vismaz puslitru, bet litrs arī būtu jauki. apnicis skraidīt pēc piecminūštējas. drīz sākšu dzert tikai no katliņiem un kakliņiem.

man ir ārkārtīgi maz radikālu viedokļu un radikālus viedokļus no sirds uzskatu par mēsliem.
man ir radikāls viedoklis par radikālajiem viedokļiem, kas man jāiekaļ uz rītdienu.

vēl man ir visnotaļ radikāls viedoklis par apgrābstīšanu.
pusgada kurss zem nosaukuma kultūra un komunikācija, kompilācijiņa no kripucīt jebkā, jo...

nē, es nezinu kāpēc. ņemsim saujiņu psihoanalīzes, saujiņu frenchies, saujiņu anarhistu, reklāmas atbalsis, drusku rietumu kritiku un feministes, viss kopā izklausīsies samērā interesanti.

vispār es laikam dusmojos, ka nezinu JAU to visu, ņemot vērā saraustīgumu, pilnībā varētu atbilst "reizi pa reizei iebāžu degunu visur" principam.

kaut gan, ai, kad es pēdējoreiz esmu izlasījusi ko vērtīgu. žēl, ka no spējas atšķirt muļķīgo no jēgpilnā automātiski neizriet pareizo izvēļu izdarīšana.