as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - February 2nd, 2010

"-vispirms viņam jāpabeidz glezna.
-viņš to nekad nepabeigs.
-tātad viņš nekad nemirs."

brīžiem ir klusi. brīžiem ir paniski jautri. un kliedzoši muļķīgi, kad pēkšņi tu sēdi klišeju sniegputenī, aplītī un, nē, tie pat nav anonīmie alkoholiķi, tā ir lekcija, kur mēs viens pēc otra skaļi atkārtojam, ka laime ir laimē, tu esi vislabākais tu..ak, jūs to visu esat dzirdējuši. daudz par daudz.

apsniguši suņi.

es gribu būt kaķis un vēl es gribu, lai cilvēkiem ir subtitri. tā šorīt teicu.

bet patiesībā. visvairāk gribu pārkāpt pāri spoguļapsēstībām, izvēlēties logus spoguļu vietā, izvēlēties jautājumus atbilžu vietā un zināt savu vietu tik labi, ka gandrīz garlaicīgi paliktu.

mazāk runāt. vairāk rakstīt.
neizniekot sajūtu, ka patiesībā viss jau ir ļoti ļoti labi, ja piever acis uz vienīgo neiederīgo elementu savā pasaulē.

greizo spoguļu istaba man allaž likusies visgarlaicīgākā no mežaparka atrakcijām.

"Avatar"
"The Blind Side"
"District 9"
"An Education"
"The Hurt Locker"
"Inglourious Basterds"
"Precisious"
"A Serious Man"
"Up"
"Up in the Air"

es laikam balsotu par "up". dvēselītes dēļ. bet. nu jā. zelta un zili cilvēki.

vēl par lielo O.
man kaut kas tur nepatīk.
avataram pietrūkst tikai nominācijas par vislabāko scenāriju. ai, kaut kas mani viņā baida. no "atnāca džeimss un kino vairs nekad nebija tāds kā agrāk... palika zils" sērijas.
nu bet labi. uzvedoties kārtīgi popkultūristiski velku šurp izglītību un serious man.
bet man tik un tā kaut kas nepatīk.
un es pat nemāku izdomāt kas tieši.

man patīk reklāma. man nepatīk kino. un vispār fuck art, let's dance, kā es aktīvi mēģināju pirms pāris dienām iegrebt apsnigušā mašīnā, bet let's dance galīgi galīgi nebija salasāms. godīgi. varētu padomāt, ka tā nu es ietu dejot. man lūdzu stāstus. un aukstu dušu tūlīt pat, jo ar sniegu nepietiek. kuš. tagad kuš.