Man liekas mazliet neizprotams pieņēmums, ka dzejoļus rakstīt ir vieglāk, nekā prozu. Man gan nav nekādas īpašās prozas rakstīšanas pieredzes, tāpēc ir grūti adekvāti salīdzināt (manā pieredzē prozu rakstīt tiešām ir grūtāk, bet, es domāju, ka tas ir pieredzes un, ļoti iespējams, talanta trūkums), un arī tas grūtāk drīzāk pamatojas uz "es tā pūlējos, un rezultāts tāpat nebija tāds, kā es gribēju", ar dzejoļiem arī bieži ir "ne tā, kā es gribēju", bet tas vismaz ne vienmēr ir "šitā es toč negribēju", bet es nekādā ziņā neņemos apgalvot, ka dzejoļus rakstīt ir vieglāk principā, vienkārši mani tie kaut kur mēdz aizvest, bet proza reti kad, un arī tad, kad tā mani kaut kur mēģina vest, man sāk sāpēt kājas jau pie pirmajiem nelīdzenā ceļa metriem.

Varbūt gluži triviāli cilvēki tiešām domā, ka proza ir "darbietilpīgāka", jo tajā ir vairāk vārdu. Bet vārdi jau paši par sevi literatūrā nav nekāda vērtība, tie pieder visām cilvēciskām būtnēm un mākslā ir tikai materiāls.