Daži cilvēki spēj eksistēt tik pretīgi, (es saprotu, ka par tā domāšanu/jušanos var nokļūt ellē), bet tā ir - ir cilvēki, kuru klātbūtnē tu jūties aplīpam ar sūdiem - ne vairāk un ne mnazāk, tas nav nekas atsevišķs, viss, kā viņi ir, ir pretīgi un derdzīgi. Un tas ir tik, tik traucējoši, ka neviļus jāsāk domāt, ka viņi "ir" tik pretīgi tīšām un ar nolūku, lai tevi par kaut ko sodītu vai atriebtos. (droši vien, jābeidz, sevi attaisnot ar visādiem autismiem un supersensuālas uztveres atmazkām - es neesmu ideāls cilvēks - ir cilvēki, kuru klātbūtne man riebjas un liekas pretīga caurcaurēm un negrozāmi.

Galu galā, pilnīgi iespējams, ka kāds tāpat jūtas manā klātbūtnē, jo "pretīga eksistence", droši vien, ir dziļi subjektīvs jēdziens.