Šovakar jūra bija tāda, kāda man patīk vislabāk - zaļganpelēka un vidēji viļņojoša, ne klusa, ne skaļa. Pelēkrozā zemas debesis un silts, mitrs gaiss. Pilnīgs miers, kas izlīdzina visu, kas starp tevi un pasauli jebkad noticis. Vēlāk uz veloceliņa bija gotiska paskata meitene garos melnos svārkos un gariem matiem un mazs puika ar skrituļdēli. Bija jau gandrīz pavisam tumšs, tuvumā neviena cita - tā, it kā viņi abi un es ar suni, un šis maigais, smaržīgais vakars būtu vispilnīgākais, visīstākais brīnums.