Manā iemīļotajā pastaigu maršrutā ir sākuši tirgot saldējumu. Šoreiz gan nebija ļoti priecīgi, jo es, tā kā suni nekad nemēdzu atstāt ārā pie veikala, ejot ar viņu staigāties, maku neņemu, bet turpmāk šo paradumu varētu mainītt. Plus, sunim nāktu par labu trenēties sēdēt mierā man blakus, kamēr es komunicēhju ar svešu vīrieti.
Vispār, ja potenciālie dzīvesvietas izīrētāji redzētu manu suni bildēs vai no attlāuma, viņiem totāli nebūtu nekādu iebildumi, ka Dž dzīvo viņu īpašumā – cilvēki taču regulāri saka "kāds labs sunītis", kad iet mums garām, vakar kāda dāma savam čivavam pat piebilda "ne tāds briesmonis kā tu".