Domāju jau, ka būs jāsagaida augsne kā pilnīgam anestēzijas upurim, kas nespēj parunāt un pakustināt pusi sejas, jo tā parasti ir, bet, neticami – šoreiz bija ok ar vienu dūrienu, un man pat nekas īsti nesāpēja (zobārsts piedāvāja labot vispār bez zālēm, jo nervs jau esot nomērdēts, bet uz to es , protams, neparakstījos, it kā es nezinātu, kā tas parasti ir, kad pasaka – jums nekas nesāpēs!!). Bet jei, man nekas nesāp, un zāļu efekts arī jau prom.