Par martu ir lielāks apkures rēķins, nekā par pārējiem ziemas mēnešiem. Šovakar pēc vairāku gadu pārtraukuma noskatījos filmu, kurā ir ārkārtīgi daudz fiziskas vardarbības, man joprojām ir ļoti nepatīkami un grūti, un droši vien es vairāk vai mazāk šādus mākslas darbus izslēgšu no sava skatupunkta arī turpmāk, tomēr priecājos, ka jutos gatava saņemties, un filma bija laba. Vispār ārā ir pavasaris, mājās nākot, likās, ka gaiss smaržo pēc narcisēm, viena acs joprojām ir sarkana kā vampīram, bet citādi viss laikam ir vairāk vai mazāk ok.
Leave a comment