Šodien gandrīz salauzu bankomātu un biju uz filmu somu valodā.

Nācu mājās pa tumšajām, slapjajām ielām un sāku kārtējo reizi galvā izspēlēt to pašu atmiņu ainu, kura mani vajā un vajā (viena no saraksta), un jutu, kā visu ķermeni atkal pārņem dusmas un skumjas. Tad es pamanīju, pacēlu un aiznesu riteņbraucējam sniegā iekritušu lukturīti, atkal atcerējos, ka man jāiemācās pateikt you're welcome, kaut kur tepat jau tā frāze bija.
Kad biju jau gandrīz pie mājām, garām ejošs vīrietis man izteica komentāru, kuru es, protams, nesapratu, bet nolēmu iztēloties, ka tas nav cat calling, bet gan ir kaut kas jauks un pieklājīgs.