Es gribu to skaidri pateikt - es uzskatu, ka nekāda jauna, fundamentāli atšķirīga valoda nav jāmeklē (varbūt ir jāmeklē citas rīcības stratēģijas). Ir jārunā vairāk un skaļāk. Un tas būtu jādara arī tiem cilvēkiem, kuri izvēlas palikt malā un neiesaistīties.

Un cilvēkiem ir jāmācās klausīties.

Gan no teorijas, gan pieredzes varu teikt, ka šis "tevi sadzirdēs, ja tu runāsi citādāk" ir manipulatīvs bulšits. Ja cilvēks ir varas pozīcijās, viņam drīkst būt emocijas (jo tas taču ir cilvēcīgi). Ja cilvēks ir margināls, tad emocijas pierāda, ka viņš ir neadekvāts, pat ja šīs emocijas ir par traumatisku pieredžu virkni, ko sabiedrība ir izraisījusi.