Tajos posmos, kad es mēdzu maz ēst un pārtikt no saldumiem un taml., es, arī diezgan daudz smēķēju un lietoju alkoholu, kas, protams, visu padara vēl sliktāku, bet, tās cigaretes un alkohols man nav pašai jāpagatavo, un tie nepielīp pie pannas.

Vēl: šeit ne tikai ir vienkārši diezgan viegli būt veģetārietei, turklāt izvēlties, ko ēst, nevis samierināties ar vienīgo pieejamo veģetāro opciju, bet arī liekas, ka veikalos salīdzinoši nav tik vājprātīgi daudz gaļas produktu kā Latvijā. Bet varbūt man tikai tā liekas, jo mani nenomāc fakts, ka "ir tikai gaļa, gaļa, gaļa".

Bet ar tādu gaļas kultūru, kāda ir Latvijā, es tiešām nebrīnos, ka ir cilvēki, kam liekas, ka, ja viņi vakariņās neapēdīs savu cepeti, tad for real no rīta būs miruši. Pārfrazējot R.M. dzejoļa rindiņu - gaļa ir viss, ko redzu.