Gribu atpakaļ -10. Tagad es zinu, ka visļaunākā temperatūra ir apmēram +1. Sāk kust, šļura, slidens. Un fucking vējš. Es biju aizmirsusi, kā vējš jūtas. Jau kādu laiku te pavadījusi, secināju, ka tieši vēja un mitruma trūkums laikam padara aukstumu vieglāk panesamu. Bet tieši šis ir tas cauri kauliem velkošais riebīgais aukstums, ko es tā nevaru izturēt un kas man rada sajūtu, ka man ir bijis auksti pilnīgi visu manu dzīvi. Jo Latvijā gandrīz vienmēr ir +1, vai ir tāda sajūta, ka ir +1.
Kaut gan es nāku no pilsētas, kurā piedzimst vējš, es to no visas sirds ienīstu, ja vien nav runa par maigu, siltu brīzi maigā vasaras naktī, haha. Ienīstu tāpat kā ēstgatavošanu.