Iekšējais monologs, rokoties pa skapi, kurā stāv tīrie dvieļi un gultasveļa:

- man vajag, lai ir vēl kāds tīrs trauku dvielis; nav ne jausmas, kurā plauktā jāmeklē, jo es te vienkārši vienmēr visu randomā sametu; laikam nav, cik negodīgi, bļe.

Vēl man kopš pagājušās nedēļas modernisma lit. lekcijas skan galvā Džoisa citāts - lapsa norok vecmāmiņu zem kāršu rozes.

Ārprāts, man ir tik briesmīgi bail.