Džemma vakar runāja stendapā par to, ko sievietēm nevajadzētu darīt, lai vīriešiem nebūtu pretīgi un lai viņus neatgriezeniski netraumētu. Un tad minēja tās nedaudzās lietas, ko vīriešiem nevajadzētu darīt, lai sievietei nebūtu pretīgi. Un viena no tām bija - negriezt kāju nagus tā, lai tie krīt uz grīdas, un pēc tam tos nesavākt.

Es pēdējā laikā kāju nagus parasti griežu, sēžot virtuvē uz ķeblīša un turot kājas virs misenes, tiesa, reizēm nagi tomēr nokrīt uz grīdas.

Un es zinu, ka šim ir iespēja jūs neatgriezeniski traumēt, jo kāds man jau reiz pateica, ka tas esot pretīgi, bet es ziemā mēdzu tīrīt zābakus ar trauku dvieli. Ar trauku dvieli, ko es jau grasos likt netīrajā veļā, protams. Un es nesaprotu, kas tur pretīgs. Trauku dvieļus taču pēc tam es mazgāju 90 grādu temperatūrā. Tāpat es mēdzu vēlāk dzert no krūzītes, kurā esmu ar vārošu ūdeni aplējusi menstruālo piltuvi.
Bet tas laikam mans autisms. Iztrūkst kaut kādas "sajūtas" par robežām. Te es vispār varētu izmantot intelektuāļu vidū populāro argumentu, ka tādas robežas ir "nezinātniskas" (tb, nekādu baciļu uz tā dvieļa vēlāk nav, nekādu asiņu tajā kafijā arī nav). :D