Nebūtu sākusi skriet, nekad nebūtu spējusi novērtēt tādus laikaapstākļus kā šodien. Jo man parasti tomēr ir par karstu, pat ja skrienu vakarā, bet tāds laiks kā šodien principā liekas pretīgs. Toties skriešanai izrādās piemērots.

Un šodien es nonācu tajā foršajā sajūtā, kādai laikam jābūt meditējot, bet man izdodas pie tādas tikt ļoti reti, jo es nespēju pārtraukt ģenerēt domas un iztēles ainas - bet šodien es vienkārši skrēju un koncentrējos uz elpu, un brīžiem man izdevās pārtraukt kaut kādas paralēlās domas pavisam - es domāju tikai par to, ka man jāelpo un jābūt savā ķermenī, un tas ir labi un pareizi, un kaut kādā specifiskā veidā arī "viegli". (it kā patiesībā man būtu bijis tik grūti no visām tām domām nevis no tā, ka jākustas.)

Vienīgi pietupienus gan ceļmalā diez ko negribējās taisīt. Bet jā - esmu jau sestajā nedēļā (es runāju par zombies. run, protams :D).