Jautājums par to, cik ilgi jāgaida, līdz sadzīs salauzta sirds, man atgādināja, ka pirms dažām dienām, braucot vilcienā, teicu draudzenei, ka tas PV audioieraksts, kur viņi saka, ka vilcienā aizliegts vest viegli uzliesmojošus priekšmetus, ir galīgi nejēdzīgs, jo es jau sen dzejolī uzrakstīju, ka cilvēks no iekšpuses ir bīstams kā degoša vate, un viņa atbildēja, ka īpaši viegli uzliesmojošs cilvēks ir tad, ja matos sapūtis matu laku.

Ciba ir man palīdzējusi nostiprināt pārliecību, ka realitātei nav nekādas nozīmes. Viss ir galvā. Ar zināmu regularitāti es lasu visādu sasniegumu darba, sportisku vai sabiedrisku aktivitāšu kontekstā aprakstus un ar vaļā muti sajūsminos par to, cik lieliski/daudz/kaut ko ļoti sakarīgu cilvēki dara; bet tad seko paša rakstītāja secinājums - "es esmu stulbs, slinks idiots, kas neko nevar."