Man jau kopš pavasara laiku pa laikam uznāk ļoti spēcīga sajūta, ka šis jau ir noticis. Es zinu, ka pats par sevi tas nav nekas tik neparasts, bet šī sajūta uznāk ar zināmu regulartāti jau vairākus mēnešus. Tās ir it kā pavisam triviālas situācijas, bet sajūta ir ļoti intensīva. It kā es jau reiz būtu rakstījusi īsziņā tieši tos pašus vārdus tieši tādā pašā kontekstā. It kā es būtu redzējusi tos pašus mākoņus. Gatavojot ēdienu, domājusi tieši tās pašas domas. Reizēm man izmisīgi gribas pārčekot vēstules, cibu un citus realitātes atskaites punktus, lai pārliecinātos, ka es nedzīvju atkārtojumā, kā, piemēram, filmā Stay. Tas ir mazliet tā, it kā mana realitāte brīžiem piedzīvotu mazas sadursmes ar kādu citu multiversa dimensiju, kurā es arī eksistēju un daru tās pašas lietas, tikai kaut kādi atsevišķi aspekti ir citādi.