Man tomēr nepatīk tas, kādu vēstījumu seriāls Good Wife nodod auditorijai caur galveno varoni un vēl dažiem citiem tēliem. (bet es laikam šajā ziņā esmu nedaudz iekļuvusi "profesionālā kretīnisma" (?) lamatās, un, ja vien kaut kas nav tik elpu aizraujoša māksla, ka to nemaz negribas īpaši analizēt, tad man grūti nedomāt par to, kā kas tiek reprezentēts.)
Mana vislielākā problēma ir tieši ar laulību un neuzticību. Protams, neviens jau nesaka, ka galvenās varones vīra sakari ar citām sievietēm būtu kaut kas brīnišķīgs, tomēr, hm, kaut arī viņam ir bijuši vismaz 18 sakari ar prostitūtām un vairāki parasti romāni ar sievietēm, cilvēki viņam to ir piedevuši, un pēc viņa iznākšanas no cietuma pārvēlējuši iepriekšējā svarīgajā valsts amatā, lai pēcāk ievēlētu vēl svarīgākā valsts amatā. Kamēr galvenā varone savu vienu romānu cītīgi slēpj, un cilvēki (ieskaitot viņas vīru) implicīti un eksplicīti viņai to pārmet. Nerunājot jau par to, ka, sākoties preses skandāliem, viņa varētu saņemties to atzīt publiski. Tātad, vecā, labā ideja - visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki, un vīriešiem visādus sānsoļus kaut kā tomēr tiecas piedot vairāk.
Un tāpat viņai, protams, trūkst mugurkaula, lai šķirtos, jo, ko cilvēki padomās, un gribas taču iet politikā, un vispār nav jau viss nemaz tik slikti.
Un varētu tūlīt argumentēt, ka šajā seriālā taču ir tāds tēls kā Kalinda - kas ir biseksuāla un vispār visnotaļ brīva savās partneru un attiecību izvēlēs. Tikai viņa ir uzkrītoši troubled - nespēj cilvēkiem uzticēties, ilgstoši būt attiecībās un, kad uzrodas viņas vardarbīgais bijušais vīrs, kaut arī viņa visādi pretojas un beigās arī panāk, ka viņš pazūd, tomēr ir nojaušams, ka zināmā mērā viņai patīk šīs attiecības (viņa redzami nav bezpalīdzīgs vardarbības upuris). Kāpēc tas ir problemātiski? Jo rāda biseksuālu personu kā tādu, kam saistībā ar seksualitāti (vismaz pēc mainstream uzskatiem) varētu būt problēmas.
Un tad arī galvenās varones brālis - gejs, kurš maina un krāpj savus partnerus.
Tā vienkārši ir konstanta parādība, ka LGBT tēls ir vai nu iesaistīts kaut kādā attiecību drāmā vai arī katrā sērijā ar citu partneri. Kāpēc LGBT tēli netiek rādīti vienkārši kā fona attiecību figūras, no sērijas pārgurušais detektīvs, ārsts vai kas nu viņš tur ir pārnāk mājās, un tur kaut kur virtuvē vai uz dīvāna sēž un lasa avīzi viņa same-sex partneris. No big deal.
Un es nesaku, ka nevajag rādīt sižetus ar LGBT dramatismu vai tēlus, kas būdami LGBT vislaik maina partnerus - es tikai domāju, ka populāri seriāli veido sabiedrības viedokli, un, ja LGBT personas tad, kad vispār parādās, tiek atainotas visai vienpusīgi, tas neko labu neliecina.
Un vēl man nepatika tā sērija, kurā galvenā varone ir slima (pati apgalvo, ka viņai ir laringīts), bet viņa ne tikai nedzer nevienas no asistentes atnestajām zālēm vai tējām, kas tiek demonstratīvi pastumtas malā, bet pretēji tam, par ko vienojusies ar priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju, zvanās pa telefonu, gatavojas tiesas procesiem, vēl iziet pastaigāties, un surprise, surprise, pirms svarīgās intervijas tv tās pašas dienas pēcpusdienā ir atguvusi gandrīz pilnīgi pazudušo balsi. Tas izskatās forši, bet vēstījums, ko tas viss pārraida, ir "esi apslimis, apsver paņemt pauzi no darba, veseļoties un palikt mājās - what, are you a fucking loser!?"
Bet ok, man patīk seriāli par nūģiem, ar ko neviens nedraudzējas un kas neko nevar, jo ar tiem es spēju identificēties.
Un nē, es nebojāju prieku par jauku seriālu, es to labprāt skatos, es tikai skatos (arī) kritiski.
Mana vislielākā problēma ir tieši ar laulību un neuzticību. Protams, neviens jau nesaka, ka galvenās varones vīra sakari ar citām sievietēm būtu kaut kas brīnišķīgs, tomēr, hm, kaut arī viņam ir bijuši vismaz 18 sakari ar prostitūtām un vairāki parasti romāni ar sievietēm, cilvēki viņam to ir piedevuši, un pēc viņa iznākšanas no cietuma pārvēlējuši iepriekšējā svarīgajā valsts amatā, lai pēcāk ievēlētu vēl svarīgākā valsts amatā. Kamēr galvenā varone savu vienu romānu cītīgi slēpj, un cilvēki (ieskaitot viņas vīru) implicīti un eksplicīti viņai to pārmet. Nerunājot jau par to, ka, sākoties preses skandāliem, viņa varētu saņemties to atzīt publiski. Tātad, vecā, labā ideja - visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki, un vīriešiem visādus sānsoļus kaut kā tomēr tiecas piedot vairāk.
Un tāpat viņai, protams, trūkst mugurkaula, lai šķirtos, jo, ko cilvēki padomās, un gribas taču iet politikā, un vispār nav jau viss nemaz tik slikti.
Un varētu tūlīt argumentēt, ka šajā seriālā taču ir tāds tēls kā Kalinda - kas ir biseksuāla un vispār visnotaļ brīva savās partneru un attiecību izvēlēs. Tikai viņa ir uzkrītoši troubled - nespēj cilvēkiem uzticēties, ilgstoši būt attiecībās un, kad uzrodas viņas vardarbīgais bijušais vīrs, kaut arī viņa visādi pretojas un beigās arī panāk, ka viņš pazūd, tomēr ir nojaušams, ka zināmā mērā viņai patīk šīs attiecības (viņa redzami nav bezpalīdzīgs vardarbības upuris). Kāpēc tas ir problemātiski? Jo rāda biseksuālu personu kā tādu, kam saistībā ar seksualitāti (vismaz pēc mainstream uzskatiem) varētu būt problēmas.
Un tad arī galvenās varones brālis - gejs, kurš maina un krāpj savus partnerus.
Tā vienkārši ir konstanta parādība, ka LGBT tēls ir vai nu iesaistīts kaut kādā attiecību drāmā vai arī katrā sērijā ar citu partneri. Kāpēc LGBT tēli netiek rādīti vienkārši kā fona attiecību figūras, no sērijas pārgurušais detektīvs, ārsts vai kas nu viņš tur ir pārnāk mājās, un tur kaut kur virtuvē vai uz dīvāna sēž un lasa avīzi viņa same-sex partneris. No big deal.
Un es nesaku, ka nevajag rādīt sižetus ar LGBT dramatismu vai tēlus, kas būdami LGBT vislaik maina partnerus - es tikai domāju, ka populāri seriāli veido sabiedrības viedokli, un, ja LGBT personas tad, kad vispār parādās, tiek atainotas visai vienpusīgi, tas neko labu neliecina.
Un vēl man nepatika tā sērija, kurā galvenā varone ir slima (pati apgalvo, ka viņai ir laringīts), bet viņa ne tikai nedzer nevienas no asistentes atnestajām zālēm vai tējām, kas tiek demonstratīvi pastumtas malā, bet pretēji tam, par ko vienojusies ar priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju, zvanās pa telefonu, gatavojas tiesas procesiem, vēl iziet pastaigāties, un surprise, surprise, pirms svarīgās intervijas tv tās pašas dienas pēcpusdienā ir atguvusi gandrīz pilnīgi pazudušo balsi. Tas izskatās forši, bet vēstījums, ko tas viss pārraida, ir "esi apslimis, apsver paņemt pauzi no darba, veseļoties un palikt mājās - what, are you a fucking loser!?"
Bet ok, man patīk seriāli par nūģiem, ar ko neviens nedraudzējas un kas neko nevar, jo ar tiem es spēju identificēties.
Un nē, es nebojāju prieku par jauku seriālu, es to labprāt skatos, es tikai skatos (arī) kritiski.
13 comments | Leave a comment