Forši būt par pieaugušo un līdz pieciem no rīta lasīt grāamtu. Nezinu, vai tas saistīts ar to, ka mani vispār briesmīgi valdzina deviņdesmito sākuma bērnības atainojums, vai ar to, ka pēdējā laikā viens no aspektiem, kas man mākslā patīk visvairāk, ir gaumīgi "mazo lietu" tuvplāni, bet "Ledus apelsīns" mani ievilka tik ļoti, ka es pat aizgāju prom no pasākuma universitātē, uz kuru vakarā biju aizgājusi - gribējās nākt mājās un lasīt. Izlasīju.

Kopš vakardienas manas divas pārējās mājasbiedrenes arī ir prom, tā kā nenakšņoja šeit un ir brīvlaiks, pati izsecināju, ka noteikti kaut kur aizbraukušas - tikko ieraudzīju bildes no Viļņas fb un jau metos rakstīt "you can't imagine how nice it is there without you, thank you for going away, knapi apstājos.