Vēl viena lieta, kas ir riktīgi grūti šajā režīmā bez tā, ka nevar padarīt neko sev un nevienu satikt, ir tā, ka man ir - arī saistībā ar tām lietām, ko es daru, to saturu, secinājumiem, ko izdaru utt., arī savu fizisko un emocionālo pašsajūtu un to, kā es ar to mēģinu dīlot, ļoti daudzas lietas, par kurām prasās reflektēt un runāt/rakstīt, bet nav laika/spēka.

Man liekas, ka man ar pašrefleksijas trūkumu varētu būt līdzīgi kā ar miega badu vai uzturvielu trūkumu, t.i. nevis tu tikai esi diskomfortā, bet tas ir arī bīstami.