Šī ir it kā tāda diena, kurā nekas interesants nenotiek, un nav arī tā, ka viss būtu baigi labi, es šo visu drīzāk raksturotu kā "mērena garlaicība un nogurums, I am just getting things done", bet es visu dienu jūtos ļoti autentiska, visādās mazās rīcībās un rekacijās es atpazīstu sevi un reizē spēju sevi izaicināt un rīkoties tā, kā es parasti nerīkojos, jo esmu par gļēvu, neizlēmīgu vai dumju. Tā arī būtu mana personiskā autentiskuma definīcija: tu tiec cauri visām tām "vajag" un "visi tā dara, tāpēc man arī tā jādara" kārtām un esi tu, un tajā pašā laikā tu spēj sevi mainīt. Jo cilvēks nav visu laiku tikai kaut kas viens.