Liepājā tagad ir tā, ka autobusos ne tikai tiek nosauktas pieturas, bet, autobusam apstājoties, tiek pateikts maršruta numurs un galapunkts, un to tik tiešām var skaļi un skaidri dzirdēt uz ielas. Tas ir lieliski, un pierāda, ka kaut ko šādu ieviest arī Latvijā ir iespējams.
Ir tik daudz patīkamāk iziet no mājām, zinot, ka tev nebūs pieturā jāuztraucas, vai tu noķersi pareizo transportu, t.i. tas ir kā mazliet aizmirst, ka vienkāršas lietas vairs nekad nebūs vienkāršas.

Kad būšu atpkaļ mājās, domāju uzrakstīt autobusu parkam un pateikt, ka domāju, ka šis ir ļoti kruti, kā arī pavaicāt, kas viņiem to finansēja un kā iniciatīva tā bija.
Es gan, protams, apzinos, ka Liepājā ko šādu ieviest ir daudz vieglāk, jo te ir mazāk maršrutu. Tajā pašā laikā es domāju, ka tas tomēr lielā mērā ir stāsts par to, vai kas šāds ir prioritāte.
Šis ir pirmais vides pielāgojums, par kuru man ir sajūta „jā, šis tiešām strādā, šis visu padara tik ļoti daudz vieglāku”.